Primary argument case-marking in Baltic and Finnic

128 pages
81 views
of 128
All materials on our website are shared by users. If you have any questions about copyright issues, please report us to resolve them. We are always happy to assist you.
Share
Description
Primary argument case-marking in Baltic and Finnic
Tags
Transcript
  LATVIJAS UNIVERSITĀTEHumanitāro zinātņu fakultāteBaltu valodniecības katedra UNIVERSITY OF LATVIA Faculty of HumanitiesBaltic Linguistics BALTU FILOLOĢIJA XXII (1) 2013 Baltu valodniecības žurnālsJournal of Baltic Linguistics LU Akadēmiskais apgāds  UDK 811(082)(051)Ba 418 BALTU FILOLOĢIJA Redaktors / Editor  Pēteris Vanags Latvijas Universitāte, Stockholms universitet Redaktora vietnieki / Associate Editors  Lidija Leikuma Edmundas Trumpa  Latvijas Universitāte Latvijas UniversitāteRedakcijas kolēģija / Editorial Board  Aleksej Andronov   Sankt-Peterburgskij gosudarstvennyj universitet  Laimute Balode   Latvijas Universitāte,   Helsingin yliopisto Pietro U. Dini   Università degli Studi di Pisa Trevor G. Fennell   Flinders University of South Australia Inta Freimane   Latvijas Universitāte Artūras Judžentis   Lietuvių kalbos institutas Jenny Larsson   Stockholms universitet Benita Laumane   Liepājas Universitāte Dace Markus   Rīgas Pedagoģijas un  izglītības vadības akadēmija Nicole Nau   Universytet im. Adama Mickiewicza w Poznaniu Juozas Pabrėža   Šiaulių universitetas Jurgis Pakerys   Vilniaus universitetas William R. Schmalstieg   Pennsylvania State University  Wojciech Smoczyński   Uniwersytet Jagielloński Bonifacas Stundžia   Vilniaus universitetas Lembit Vaba   Tampereen yliopisto Jānis Valdmanis   Latvijas Universitāte Steven Young   University of Maryland, Baltimore County Baltu loloģija  ir recenzējams izdevums ar starptautisku redakcijas kolēģiju. Visus iesniegtos rakstus pirms to publicēšanas recenzenti novērtē un akceptē. Baltu loloģija  is a fully refereed journal with an international panel of referees. All articles submitted are assessed by our referees before being accepted for publication.Sējuma valodas konsultanti: Lidija Leikuma (latviešu valoda), William R. Schmalstieg (angļu valoda), Edmundas Trumpa (lietuviešu valoda).Language consultants for this volume: Lidija Leikuma (Latvian), William R. Schmalstieg (English), Edmundas Trumpa (Lithuanian). Redakcijas adrese / Editorial Address Baltu valodniecības katedra Humanitāro zinātņu fakultāteLatvijas UniversitāteVisvalža iela 4ARīga, LV-1050, Latvia © Latvijas Universitāte, 2013e-pasts: pvanags@latnet.lv ISSN 1691-0036ISBN 978-9984-45-785-7  SATURS – CONTENTS Raksti – Articles Maigone BEITIŅA Sintaktiskā sinonīmija Georga Elgera vārdnīcā  Dictionarivm Polono-Latino-Lottauicum  (1683) ................. 5 Valgerður BJARNADÓTTIR, Merlijn DE SMIT   Primary Argument Case-Marking in Baltic and Finnic .......... 31 Brigita BUŠMANE Kartupeļu biezputras nosaukumi latviešu valodas izloksnēs ....... 67 Renāte SILIŅA-PIŅĶE, Anta TRUMPA Seno leksikogrāsko avotu uzdotās mīklas Latviešu valodas vēsturiskajā vārdnīcā ....................... 93 Hronika – Chronicle 20 Jahre Institut für Baltistik an der Universität Greifswald  (  Rainer Eckert ) ....................................... 104 Report from the 45 th  Annual Meeting of   Societas Linguistica  Europea  (SLE) and the workshop    Baltic languages in the  European context: Theoretical, comparative and typological perspectives  ( Valgerður Bjarnadóttir  ) ........................   107 Recenzijas – Reviews Bo Andersson & Raimo Raag (eds.).  Från Nyens skans till  Nya Sverige: Språken i det Svenska Riket under 1600-talet.   Stockholm: Kungl. Vitterhets Historie och Antikvitets Akademien, 2012. (  Rune Bengtsson ) ........................ 111 Edmunds Trumpa. Latviešu ģeolingvistikas etīdes. Rīga: Zinātne, 2012. ( William R. Schmalstieg  ) ................. 118 Izdošanas principi – Publication Policy   .................. 125  Baltu filoloģija XXII (1) 2013 5 SINTAKTISKĀ SINONĪMIJA GEORGA ELGERA VĀRDNĪCĀ DICTIONARIVM POLONO-LATINO-LOTTAUICUM  (1683) Maigone BEITIŅA Liepājas Universitāte Ievads Georga Elgera (1585 –1672)  Dictionarivm Polono-Latino-Lottauicum  ir viena no trim zināmajām 17. gadsimtā publicētām latviešu valodas vārd-nīcām – blakus Georga Manceļa vācu-latviešu vārdnīcai Lettus  (1638) un anonīmajai četru valodu vārdnīcai Vocabularium  (1688), jo, kā zināms, citas 17. gs. tapušās vārdnīcas – J. Langija, K. Fīrekera, L. Depkina,  Manuductio Lettico-Germanicum  – publicētas tikai 20., 21. gadsimtā. Elgera vārdnīca lat-viešu valodniecībā pētīta daudz mazāk, salīdzinot ar citām 17. gs. vārdnīcām; tās sintaktisko konstrukciju izpēte ir tikko aizsākta, tāpēc rakstam izvēlēts temats, kas liek iepazīt dažādus sintaktisko konstrukciju variantus. Sinonīmu kopums objektīvi rāda katras valodas resursus, vārdnīcā izmantotie sinonīmi var apliecināt leksikogrāfa zināšanu apjomu un viņa subjektīvo vēlmi to de-monstrēt, bet sinonīmu izmantošanas iespējas lielā mērā atkarīgas no vārdnīcas struktūras, no šķirkļu izveides.Georga Elgera triju valodu vārdnīca nav visa paša, pavisam patstāvīgi radīta, tās pamatā ir divas citas, kā rāda tekstu salīdzinājums, līdzīga rakstura triju valodu vārdnīcas: Konstantīna Sirvīda (  Konstantinas Sirvydas,    Konstanty Szyrwid ) poļu-latīņu-lietuviešu  Dictionarivm trivm lingvarvm  (Vilnæ, 1642, 3. izd.) un poļu garīdznieka, izcila leksikogrāfa Gregora Knapska ( Grzegorz  Knapski ) poļu-latīņu-grieķu vārdnīca Thesavrvs Polonolatinogræcvs sev Promt-varivm lingvæ Latinæ et Græcæ  (Cracoviæ, 1621). Pētnieku domas dalās, kura no tām Elgeram bijusi nozīmīgākā. Daina Zemzare (1961: 64), arī Zigms Zinkevičs (Zinkevičius 1988: 252) domā, ka Elgers izmantojis Sirvīda darbu, bet jezuītu teologs Staņislavs Kučinskis (1954: 33), kas ilgstoši pētījis Elgera dzīvi un darbus, ir pārliecināts, ka Elgera vārdnīcas pamatā ir Knapska tēzaurs. Fakts ir tāds, ka visām trijām vārdnīcām līdzīga ir šķirkļa sākumdaļa – vārds vai vārdi poļu valodā, taču Knapska tēzaurā šķirkļu ir ievērojami vairāk: atsevišķā šķirklī nodalīti dažādi vārda atvasinājumi, semantiskie varianti. Piemēram, leksēmai bystro  ‘ātri’ ar atvasinājumiem veltīti 9 šķirkļi: bystro / bystrʒé  , bystrooki , bystro pátrʒe , bystrość rʒeki , bystrość  , bystry  (3 varianti), bystrʒéię.  KTh 56, 57. No tiem Sirvīds pārņēmis trīs šķirkļus – bystro / bystrʒe , bystrośc rʒeki , bystry . SzD 26.
Related Search
Similar documents
View more...
We Need Your Support
Thank you for visiting our website and your interest in our free products and services. We are nonprofit website to share and download documents. To the running of this website, we need your help to support us.

Thanks to everyone for your continued support.

No, Thanks